Šī būs pēdējā ziņa, ko tu jebkad saņemsi no manis. Es zinu, ka tev ir galīgi vienalga par mani, bet lūdzu izlasi to. Es negribu, lai tā telefona saruna būtu tavas pēdējās atmiņas par mani. Lūdzu neatceries mani kā to, kas esmu tagad, neatceries mani kā to, kas esmu bijis pāris pēdējos mēnešos. Atceries mani kā to, kas biju, kad mīlēji mani, kad biju tev dārgs un rūpēju tev. Es arī tevi atcerēšos kā to, kas biji, kad mīlēji mani, biji jauka un mīļa, kad skatījies uz mani ar savām zaļajām, mīlošajām actiņām, kad pieglaudi man savu gaišo galviņu un varēju turēt tevi apķertu. Tādi arī paliksim viens otra atmiņās - laimīgi un iemīlējušies. Un ļausim dzīvei ritēt. Tu virzījies uz priekšu, es darīšu tāpat, lai arī mums tas jādara atšķirīgos virzienos. Ar visu, kas palicis no manas sirds, es vēlos, lai tev veicas, lai tu esi laimīga un mīlēta un lai tava dzīve būtu jauka un saulaina. Tava dāvana man ļoti daudz nozīmē, lai arī nespēju to pieņemt. Man žēl, ka sāpināju tevi ar to, bet vari apzināties, ka domājot, ka vēlējies man to uzdavināt mani pārņem jauka un mīļa sajūta. Un tas jau dāvanu došanā ir pats galvenais. Tā būs pēdējā atmiņa, ar ko es atcerēšos tevi. Atcerēsimies mūsu attiecības kā visus tos brīžus, kad pasaule ievirzijās tā, lai mēs varētu būt laimīgi kopā, kad bijām iemīlējušies, kad rūpējāmies viens par otru, kad jutāmies kā viens vesels, kad sapņojām par visu dzīvi vienam otram blakām. Šajos brīžos es jutos it kā dzīvotu pasakā. Paldies, ka ļāvi man to piedzīvot. :) Bet nu mūsu 5ever ir beidzies. Atā, Sabīn. Lūdzu neatbildi uz šo ziņu.